Formula

Pašizmaksa = krājumi perioda sākumā + perioda iepirkumi − krājumi perioda beigās. Tas, kas bija, plus tas, kas ienāca, mīnus tas, kas palika, ir tas, kas izgāja: pārdots, uzdāvināts, izmests vai pazudis.

Tāpēc reālā pašizmaksa parasti ir lielāka par recepšu izmaksu summu: tajā ir zudumi un krājumu starpības.

Viena mēneša piemērs

Šajā mēnesī pašizmaksa bija 9 800,00 € pie pārdošanas 32 000,00 €: 30,6 % no pārdotā aizgāja izejvielām.

PozīcijaSumma
Krājumi mēneša 1. datumā4 000,00 €
Mēneša iepirkumi9 500,00 €
Krājumi pēdējā dienā−3 700,00 €
Mēneša pašizmaksa9 800,00 €

Kādai tai jābūt

Viena skaitļa nav: grila restorānam, kafejnīcai un picērijai izmaksas ļoti atšķiras. Kā vispārēju orientieri daudzi restorāni tiecas uz pašizmaksu 25–35 % no pārdošanas.

Noderīgāk nekā salīdzināt sevi ar citiem ir salīdzināt sevi ar sevi: ja reālā pašizmaksa ir krietni virs tā, ko rāda receptes, ir zudumi, lielākas porcijas vai iztrūkums.

Kas to paaugstina

Piegādātāju cenu kāpums, kas nav ielikts ēdienkartē, porcijas, kas aug, produkti, kam beidzas termiņš, nereģistrēti cienasti un iztrūkums. Regulāra inventarizācija ļauj redzēt, kurš no tiem tas ir.

Jautājumi

Vai pašizmaksa ir tas pats, kas mēneša iepirkumi?

Nē. Ja iepērkat diviem mēnešiem, iepirkumi ir lieli, bet pašizmaksa nē: neizmantotais paliek beigu krājumos un tiek atskaitīts.

Vai tās aprēķinam jāsaskaita visi krājumi?

Precīzai pašizmaksai jā. Ja katra pārdošana noraksta savas izejvielas, sistēma to aprēķina pati, un inventarizācija izlabo starpības.